Man pašam bija šāda situācija. Saliku savam domēnam visu pēc grāmatas — parakstus, ierakstus, pārbaudes. Mail-tester rādīja 10 no 10. Nosūtīju testa vēstuli uz Gmail — un tā iekrita spamā.
Tehniski viss bija perfekti. Bet Gmail mani nepazina, un ar to pietika.
Šis raksts ir par to, kā pārbaudīt, vai tavas vēstules vispār sasniedz cilvēkus — un ko darīt, ja nesasniedz. Tas attiecas uz visu: jaunumu vēstulēm, piedāvājumiem klientiem, rēķiniem, atbildēm uz pieteikumiem. Ja vēstule guļ spamā, tev var būt vislabākais piedāvājums pasaulē — neviens to neizlasīs.
Pārbaudi pats 5 minūtēs
Atver mail-tester.com. Lapa parāda vienreizēju e-pasta adresi — kaut ko līdzīgu test-abc123@srv1.mail-tester.com.
Nosūti uz šo adresi vēstuli no savas darba adreses. Ne tukšu — normālu vēstuli ar tekstu, kādu tu reāli sūtītu klientam. Ja lieto kādu sūtīšanas rīku (Mailchimp, jaunumu vēstuļu sistēmu), sūti caur to, ne no parastā pasta loga — vērtējums attiecas uz konkrēto sūtīšanas ceļu.
Pēc pāris sekundēm spied “Then check your score”. Rezultāts ir atzīme no 1 līdz 10 un saraksts, kas tieši velk punktus nost.
Zem 7 — vēstules regulāri krīt spamā. 7 līdz 9 — daļa aiziet, daļa ne. 10 — tehniskā puse kārtībā, bet par to vēl parunāsim beigās.
Ko šis tests parāda dzīvē: mans eksperiments vienā dienā
Rakstot šo rakstu, izdarīju divus testus pēc kārtas — viena un tā pati vēstule, divas dažādas sūtītāja adreses.
Tests 1: no Gmail, pārsūtīts e-pasts ar bildēm un PDF pielikumu — 7.8 no 10. Punktus novilka abas lietas, par kurām šis raksts stāsta. Saturs: par daudz attēlu un par maz teksta, pielikums no bezmaksas pasta adreses. Un infrastruktūra: Google koplietotais sūtīšanas serveris tobrīd bija SpamCop melnajā sarakstā. To otro es nekādi nevaru ietekmēt — Gmail sūta caur koplietotiem serveriem, un ja kāds no miljoniem pārējo lietotāju ir sasūtījis mēslus, mīnusu dabū visi.
Tests 2: tā pati vēstule no manas paša domēna adreses modris@skels.lv — 9.9. Neviena melnā saraksta, visi paraksti zaļi. Tas pats cilvēks, tas pats teksts — cita infrastruktūra.
Secinājums, kura dēļ ir vērts izlasīt tālāk: daļu punktu nosaka tavs saturs un iestatījumi, un to tu vari salabot pats. Bet daļu nosaka tas, caur kurieni tu sūti — un no bezmaksas pasta adreses tu dali reputāciju ar visiem pārējiem tās lietotājiem.
Trīs paraksti, kas Gmail acīs padara tevi īstu
Lielākā daļa punktu, ko mail-tester novelk, ir par trim ierakstiem: SPF, DKIM un DMARC. Nosaukumi biedējoši, bet doma vienkārša — tie visi trīs atbild uz vienu jautājumu: vai šo vēstuli tiešām sūtīja tas, kas norādīts sūtītāja rindā?
SPF ir saraksts, kuri serveri drīkst sūtīt e-pastu tavā vārdā. Ja vēstule atnāk no servera, kura sarakstā nav, saņēmējs to uzskata par viltojumu.
DKIM ir neredzams paraksts uz katras vēstules. Saņēmējs to pārbauda un pārliecinās, ka vēstule ceļā nav mainīta un tiešām nāk no tava domēna.
DMARC pasaka saņēmējam, ko darīt ar vēstulēm, kas pirmās divas pārbaudes neiztur — laist cauri, likt spamā vai noraidīt. Bez tā tavs domēns ir atvērts krāpniekiem: jebkurš var sūtīt vēstules “no tevis”, un daļa saņēmēju tās pieņems.
Šos ierakstus pievieno pie domēna DNS iestatījumiem — tur, kur pārvaldi savu domēnu. Pats to nedari, ja neesi drošs: tavs hostinga uzturētājs vai tas, kurš taisīja lapu, to sakārto stundas laikā. Mail-tester rezultātā precīzi redzams, kura no trim pārbaudēm neiztur — ar to sarakstu arī ej pie sava tehniskā cilvēka.
Kopš 2024. gada Gmail šos parakstus pieprasa visiem, kas sūta vairāk par dažām vēstulēm dienā. Tas vairs nav “labi būtu” — tas ir slieksnis, zem kura vēstules vienkārši nepiegādā.
Saturs, kas pats sevi iegāž
Otra punktu grupa ir par pašu vēstuli. Daži paterni, ko surogātpasta filtri pazīst no tālienes: virsraksts lielajiem burtiem, daudz izsaukuma zīmju, vārdi “bezmaksas”, “garantēti”, “tikai šodien” blīvā koncentrācijā, vēstule, kas sastāv no vienas lielas bildes bez teksta, un desmit saites uz visām pusēm.
Princips vienkāršs: jo vairāk vēstule izskatās pēc reklāmas plakāta, jo lielāka iespēja, ka tā nesasniegs cilvēku. Raksti kā cilvēks cilvēkam — īsi, konkrēti, ar vienu skaidru domu. Tas ne tikai iet cauri filtriem — to arī labprātāk lasa.
Melnie saraksti un reputācija
Mail-tester pārbauda arī, vai tavs serveris nav kādā no melnajiem sarakstiem — publiskām datubāzēm, kur nonāk serveri, no kuriem sūtīts surogātpasts. Ja tur esi, iespējams, ne savas vainas dēļ — mans Gmail tests augstāk to parādīja dzīvē: Google koplietotais serveris bija SpamCop sarakstā, un mīnusu dabūju es, kaut neko sliktu nebiju sūtījis. Kopīgā hostingā tas pats — pietiek ar vienu netīru kaimiņu uz tā paša servera. Rezultātā redzēsi, kurā sarakstā esi; katram ir sava izņemšanas procedūra, un arī tas ir jautājums hostinga uzturētājam.
Un tad ir tā daļa, ko neviens rīks neuzrāda: sūtītāja reputācija. Gmail skatās ne tikai uz parakstiem, bet uz vēsturi — cik ilgi šī adrese sūta, vai cilvēki vēstules atver, vai atbild, vai kāds ir spiedis “ziņot par surogātpastu”. Tieši tāpēc mans 10/10 e-pasts sākumā krita spamā: domēns bija jauns, vēstures nebija nekādas. Pēc pāris nedēļām normālas sarakstes — atbildes, saglabāti kontakti — situācija nostabilizējās.
Praktiski tas nozīmē: ja tev ir jauns domēns vai sen nelietota adrese, nesāc ar simts vēstulēm pirmajā dienā. Sāc ar dažām, īstiem cilvēkiem, kas atbildēs. Reputācija būvējas pakāpeniski — un sabojāt to var daudz ātrāk, nekā uzbūvēt.
Ar ko sākt
Nosūti testa vēstuli uz mail-tester.com — piecas minūtes, un tev ir atzīme ar konkrētu sarakstu. Ja rezultāts zem 9, aiznes to sarakstu savam hostinga uzturētājam vai lapas izstrādātājam — SPF, DKIM un DMARC sakārtošana ir stundas darbs, ne projekts.
Ja gribi, lai kāds paskatās uz visu kopumā — vai vēstules vispār aiziet, kāpēc neatbild, kur pa ceļam pazūd klienti — piesakies 30 minūšu sarunai. Es šo ceļu savam domēnam esmu izgājis pats, ar visām kļūdām, un pateikšu, kuri soļi tavā gadījumā dod lielāko atdevi. Bez maksas un bez pienākuma.
